Imro Weiner-Kráľ

Imro Veiners-Krāļs, pazīstams arī kā Imrihs Veiners-Krāļs (1901-1978), bija slovāku gleznotājs un grafiķis, kurš tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem slovāku sirreālisma un jūgendstila ekspresionisma pārstāvjiem.

Dzimis Považskas Bystricā, no 1919. līdz 1922. gadam studēja arhitektūru un glezniecību Čehijas Tehniskajā universitātē un Prāgas Mākslas un amatniecības skolā. No 1922. gada viņš turpināja izglītību Diseldorfas Mākslas akadēmijā un no 1923. gada – Berlīnes Mākslas akadēmijā. No 1924. gada viņš studēja École des Beaux-Arts Parīzē.

Parīzē Veiners-Krāļs īsu laiku strādāja Colarossi un Grande Chaumière studijās, bet tajā pašā gadā atgriezās Slovākijā un apmetās uz dzīvi Považskas Bystricā. No 1929. līdz 1932. gadam viņš dzīvoja Bratislavā un vēlāk Berlīnē. Pirmā sirreālistu izstāde notika Bratislavā 1936. gadā kopā ar gleznotāju F. Malī. 1938. gadā viņš emigrēja uz Parīzi un iesaistījās antifašistiskajā pretošanās kustībā. No Parīzes viņu izraidīja 1950. gadā, viņš īsu laiku dzīvoja Prāgā un Považskas Bistricā, bet pēc tam apmetās uz dzīvi Bratislavā, kur palika līdz pat savai nāvei.

Veinera-Krāļa darbos tiek aplūkota dzīve Slovākijas ainavā, un, izmantojot sapņu simbolus, viņš tematizē savu ebreju izcelsmi un sava laika sociālās problēmas. Līdztekus glezniecībai viņš strādāja arī kā grafiķis, ilustrators un plakātu mākslinieks. Viņa darbiem raksturīgas humānistiskas kompozīcijas, kurās apvienoti liriski, balādes un dramatiski elementi.