Alfred Seidel
Alfrēds Herberts Georgs Zaidels dzimis 1913. gada 1. novembrī Breslavā. Pēc tēva Otto traģiskās bojāejas Pirmajā pasaules karā viņš kopā ar māti Mariju un māsu Helēnu pārcēlās uz viņu Augšblāzmas mājām Šarlejā jeb Deutsch-Piekar. Alfrēds Zaidels tur pavadīja bērnību, netālu no ogļu ieguves vietām pie toreizējās robežas ar Krievijas impēriju.
Viņš uzauga divu tētu un mātes profesijas aprūpē. Videi bija raksturīgas sīkburžuāziskas vērtības un dziļi iesakņojusies katoļticība. 1920. gadā Zaidls sāka mācīties Deutsch-Piekar pamatskolā, bet 1924. gadā pārgāja uz reālģimnāziju Bēitenē. Tur vērīgs zīmēšanas skolotājs pamanīja viņa talantu un veicināja to. Seidel jau no agras bērnības jutās piesaistīts mākslinieciskajai daiļradei.
Īsi pirms vidusskolas beigšanas 1933. gadā viņš pameta Reālģimnāziju un 1933. gada 2. novembrī sāka mācīties par teātra gleznotāju. Tam sekoja darbs kā teātra gleznotājam Augšsilēzijas Landestheater Beuthenā un vēlāk kā pirmajam teātra gleznotājam un studijas vadītājam Stadttheater Zalcburgā.
Otrā pasaules kara laikā Zaidls tika iesaukts armijā un divreiz ievainots. Neskatoties uz labās acs zaudējumu, viņa kā mākslinieka aicinājums izrādījās nesatricināms. Viņš radīja daudzas grafikas, zīmējumus, gleznas dažādās tehnikās, kā arī vitrāžas un skulptūras. Viņa mūža interese par literatūru atspoguļojās viņa ilustrācijās un literārajos darbos.
Pēc atbrīvošanas no amerikāņu gūsta 1945. gadā Zaidels vispirms atrada jaunas mājas Sillenbukā, bet no 1954. gada – Šorndorfā. Daudzus gadus viņš bija Esslingen Mākslinieku ģildes biedrs. Alfrēds Zaidels nomira Šorndorfā 2001. gada 20. novembrī, atstājot aiz sevis sievu Elizabeti un trīs bērnus Zuzannu, Matiasu un Kristofu. 2017. gadā viņa mantinieki lielāko daļu viņa darbu atstāja Šorndorfas pilsētai.
Alfrēds Zaidls ilustrēja daudzas pasakas, īpaši savas karjeras sākumā, un pēckara gadi viņam piedāvāja ideālu darba lauku ar klasisko pasaku jauniem izdevumiem. Starp viņa ilustrāciju piemēriem ir Andersena, brāļu Grimmu, Agneses Sapperes un Tamāras Ramsejas darbi. Vēlāk viņš pievērsās arī romānu ilustrēšanai, tostarp Egona H. Raketes darbiem.
Turklāt viņš patstāvīgi un bez īpašiem pasūtījumiem veidoja grafikas par literārām tēmām, kuras apkopoja tā sauktajos “grafikas ciklos”. Tie veltīti Dostojevska, Tolstoja, Moljēra, Viljama Šekspīra un Frīdriha Dirrenmata darbiem, kā arī grafikām žurnāliem un kalendāriem.
Savā radošajā periodā viņš radīja daudzus darbus dažādās tehnikās, piemēram, eļļas gleznojumos, linogriezumos un akvareļos. Viņa iecienītie sižeti bija reliģiski vai mitoloģiski motīvi, kā arī portreti no viņa profesionālās un personīgās vides. Izņēmums bija ainavas.
Sākot ar 1957. gadu, Seidels arvien biežāk veidoja sabiedriskās telpas, jo īpaši katoļu baznīcu mākslinieciskos interjerus. Viņš veidoja sienu mozaīkas, altārus, tabernākulus, klosterus un daudzas vitrāžas Ritenburgas-Štutgartes diecēzei.
Neatkarīgi no pasūtījumiem Alfrēds Zaidls rakstīja arī virkni drāmu un īsu stāstu par dažādām tēmām, piemēram, “Kristofors Kolumbs”, “Konradīns, pēdējais Hohenstaufens”, “Religiösen Schwund des Religiösen”, “Erbschaftsbetrug” un “Wege der Selbsterkenntnis”. Viņa stāstos īpaša uzmanība pievērsta viņa bērnībai un jaunībai Augšsilēzijā, kā arī ģimenes pārdzīvojumiem un satikšanām.
1981. gadā Alfrēds Georgs Zaidels par savu māksliniecisko darbību tika apbalvots ar Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu ordeni.