Anton LAMPRECHT

Antons Lamprehts dzimis 1901. gada 12. augustā Allershauzenē un miris 1984. gada 22. janvārī Minhenē. Viņš bija slavens vācu gleznotājs.

Lamprehts piedzima kā kalpones Magdalēnas Brunneres ārlaulības dēls. Vecāki apprecējās tikai četrus mēnešus pēc viņa dzimšanas. Viņš uzauga Freisingā, kur jau agrā vecumā skolā attīstīja savas izcilās zīmēšanas prasmes. Septiņpadsmit gadu vecumā Lamprehts vispirms pārcēlās uz Minheni, bet gadu vēlāk uz Diseldorfu, lai studētu mākslas akadēmijā pie Lotāra fon Kunovska. Pēc sešiem semestriem viņš pabeidza studijas ar izcilību.

Pēc gada stažēšanās par skolotāju Ohligs-Valdas vidusskolā Reinzemē Lamprehts 1923. gadā atgriezās Minhenē. Tur viņš studēja glezniecību pie Karla Kaspara Minhenes Mākslas akadēmijā un piedalījās Bambergas katedrāles apgleznošanā.

Lamprehts saņēma atzinību par saviem darbiem un 1927. gadā saņēma Nirnbergas pilsētas Albrehta Dīrera balvu, bet 1929. gadā – Romas balvu. Viņš bija Deutscher Künstlerbund un Neue Gruppe biedrs.

Antons Lamprihts atstāja ievērojamu māksliniecisko mantojumu un mira Minhenē 82 gadu vecumā.