Berthold HELLINGRATH

Bertolds Francs Helingrāts (Berthold Franz Hellingrath) dzimis 1877. gada 27. oktobrī Elbingā, Rietumprūsijā, un miris 1954. gada 15. decembrī Hannoverē. Viņš bija slavens vācu gleznotājs, grafiķis un universitātes pasniedzējs.

Hellingrats bija Reinelendera un silēzietes dēls. Piecu gadu vecumā viņš kopā ar vecākiem Bertu un Franci Hellingratiem pārcēlās uz Gdaņsku. Tur viņš ieguva pirmo māksliniecisko izglītību Provinciālajā mākslas skolā pie Vilhelma Augusta Štrovska (1834-1917) un Bernharda Sturmhofela (1853-1913). Pēc tam no 1899. līdz 1905. gadam viņš studēja Drēzdenes Mākslas akadēmijā un bija Gothardta Kuela students. Studijas Drēzdenē viņš uzsāka pēc Artūra Bendrāta ieteikuma, ar kuru viņš iepazinās Bendrāta mācību brauciena laikā uz Dancigu un ar kuru viņu saistīja draudzība visa mūža garumā. No 1907. gada Hellingrāts vadīja savu darbnīcu Drēzdenē, kur viņš sazinājās ar mākslinieku grupas “Die Brücke” (1905) līdzdibinātāju Erihu Hekelu un Maksu Pehšteinu. Viņš arī bieži ceļoja uz Baltijas jūru un bieži uzturējās Gdaņskā.

1925. gadā Hellingrāts tika iecelts par arhitektūras glezniecības, proporciju teorijas un brīvrokas zīmēšanas pasniedzēju būvinženieriem Hannoveres Tehniskajā universitātē. Viņa sasniegumi tika atzīti 1928. gadā, kad viņš tika iecelts par goda profesoru.

1933. gada 1. maijā viņš iestājās NSDAP (biedra numurs 2 956 334) un kļuva arī par Nacionālsociālistiskās vācu pasniedzēju asociācijas (NSDDB) biedru. Tomēr 1935. gada oktobrī viņam uz mūžu atņēma partijas amatus. Nacionālsociālisti noraidīja viņa glezniecību, kā rezultātā Hellingrāts 1937. gadā tika izslēgts no Reichskunstkammer par “svešu glezniecību”. Daudzi viņa darbi tika neatgriezeniski pazaudēti bombardēšanas rezultātā.