Carl Weisgerber
Kārlis Veisgerbers (Carl Weisgerber) dzimis 1891. gada 25. oktobrī Ērveilera (Ahrweiler), gleznainā pilsētiņā Ēras ielejā, ko raksturo vīnkopība un tūrisms. Viņš bija ceturtais Karla Huberta un Elizabetes Veisgerberu bērns un kopā ar māsām un brāļiem Mariju, Annu, Elizabeti un Vilhelmu uzauga Niederhutstraße 23. Otrs brālis Heinrihs Veisgerbers bija miris jau 1887. gadā.
Ģimene vadīja apavu un seglinieku uzņēmumu Ērveilera pilsētā, kur visiem bērniem, arī jaunajam Kārlim, nācās palīdzēt. Kārļa mākslinieciskais talants izpaudās jau agrā bērnībā, ko veicināja viņa tēva aizraušanās ar amatieru teātri. Viņš sāka projektēt teātra dekorācijas, brīvo laiku pavadīja mežā un medībās, sāka nodarboties ar taksidermiju un dzīvnieku zīmēšanu. Neraugoties uz šīm tieksmēm, viņš joprojām aktīvi darbojās vecāku amatniecības uzņēmumā. Šī perioda darbos guašā un pastelī attēlots Ahras ielejas un Ērveilera motīvs.
26 vai 27 gadu vecumā Kārļa Veisgerbera talantu atklāja un iedrošināja Villijs Špats (Willy Spatz). Spaca iedvesmots, Veisgerbers 1918. gadā pieteicās Diseldorfas Mākslas akadēmijā un sāka studijas Maksa Klārenbaha ainavu klasē. Vēlāk viņš pārgāja uz dzīvnieku glezniecību Jūlija Paula Junghanna klasē un, iespējams, pabeidza studijas 1922./1923. gadā. Viņam uz mūžu izveidojās draudzība ar dzīvnieku gleznotāju Georgu Volfu, kurš arī bija mācījies pie Junghanna.
1924. gadā viņš apprecējās ar Amāliju Matildi Hiršu (Amalie Mathilde Hirsch) no Obervezelas-St. Gora (Oberwesel-St. Goar) Diseldorfā, kur 1927. gadā piedzima viņu vienīgais dēls. Visu savu māksliniecisko mūžu Veisgerbers pavadīja Diseldorfā, taču pabija arī Ēras ielejā, Eifeles reģionā, Adenau apgabalā un ceļoja uz Holandi, Austrumfrīziju, Zviedriju, Tiroli un toreizējo Dienvidslāviju.
Veisgerbers piedalījās “Jaunās Reinzemes”, Reinas grupas un Reinas Secesijas rīkotajās izstādēs un bija Diseldorfas Mākslinieku asociācijas biedrs. Viņa gleznas tika izstādītas Lielajās vācu mākslas izstādēs Minhenē no 1938. līdz 1944. gadam, un viņš guva arī Hitlera un citu vadošo nacionālsociālistu simpātijas. Pēc nāves 1968. gadā Karlu Veisgerberu apglabāja Diseldorfas Hērdtes kapsētā.
Viņa darbi tika eksponēti dažādās grupu izstādēs, tostarp 1933. gada izstādē “Die Westfront” Esenē, kā arī izstādē “Junge Kunst im Deutschen Reich” Vīnes Künstlerhaus 1943. gadā. 1964. gadā kopā ar Herbertu Grībicu (Herbert Griebitz) sarīkoja lielu darbu izstādi Kunstverein für die Rheinlande und Westfalen Diseldorfas Kunsthalle.