Emil Hünten

Johans Emīls Hūtens, dzimis 1827. gada 19. janvārī Parīzē un miris 1902. gada 1. februārī Diseldorfā, bija izcils Diseldorfas skolas pārstāvis, kurš savas dzīves laikā guva atzinību par savu plašo māksliniecisko daiļradi. Viņš bija īpaši pazīstams un cienīts par saviem vēsturiskajiem Frīdriha Lielā dzīves attēliem, kā arī par notikumu un vēstures glezniecību, kas viņa dzīves laikā sasniedza savu kulmināciju. Līdzās Hūtenam starp nozīmīgākajiem šī laikmeta māksliniekiem bija arī Ādolfs Mencels, Vilhelms Kamphauzens un Georgs Bleibtreu.
Naturālisma virziens bija sastopams daudzās Eiropas valstīs, taču tikai Francijā tas pārtapa reālisma virzienā. Kā Parīzes klavierkomponista Fransuā Huntena dēls Johans Emīls sāka māksliniecisko izglītību Parīzes Skaisto mākslu skolā (Ecole des Beaux Arts) Hipolīta Flandrina un Horasa Vernē vadībā. Vēlāk viņš turpināja mācības Antverpenē, kur viņu ietekmēja tādi mākslinieki kā Gustavs Vapers, Jozefs Laurentijs Dīkmanss, Nikēze de Keizers un Hendriks Leiss.
Pēc tam, kad Huntens bija pabeidzis pirmās jātnieka studijas Koblencā, dienesta laikā Prūsijas artilērijā, viņš 1854. gadā apmetās uz dzīvi Diseldorfā. Tur viņš kļuva par Vilhelma Kamphauzena skolnieku un pievienojās mākslinieku apvienībai “Malkasten”. Šeit viņš padziļināja zirgu studijas un radīja tādus nozīmīgus darbus kā “Frīdriha II laika kirasīri, kas dodas pāri tiltam”. Vēlāk, 1860. gadā gleznojot gleznu “Krefeldes kauja”, viņš pievērsās mūsdienu motīviem.
Šlēsvigas-Holšteinas kampaņas laikā 1864. gadā Hūtens sākotnēji pavadīja austriešu brigādi. Viņš bija viens no nedaudzajiem māksliniekiem, tostarp Kamphauzens, Bleibtreu un Luiss Brauns, kas atradās tuvu karojošajiem karaspēkiem. Vēlāk, 1870./1971. gada Francijas-Prūsijas kara laikā, viņš vairākkārt apmeklēja armijas nometnes un kaujas laukus, kas piešķīra viņa darbiem neparastu reālismu.
Hūtens nenogurstoši strādāja līdz pat savai nāvei. Viņš 1878. gadā kļuva par Berlīnes Akadēmijas locekli un 1879. gadā ieguva profesora grādu. Viņa skolnieku vidū bija tādi pazīstami gleznotāji kā Ernests Krofts, Ludvigs Fejs un Morics Blanckarts. Viņa darbus novērtēja gan sabiedriskie klienti, gan turīgi pilsoņi.
Huntena gleznas, kurām bieži vien piemīt dokumentalitāte, ir pretstatā viņa laika romantiskajai glezniecībai, un tās tika novērtētas par to, ka tajās attēlota faktoloģiska informācija. Īpaši ievērības cienīgas ir viņa kauju gleznas, kurās viņš meistarīgi iemūžināja zirgu kustību. Viņa darbi iedvesmoja arī tādus rakstniekus kā Teodors Fontāns, un kalpoja par informācijas avotu vēsturniekiem un literātiem.
Kopš to radīšanas brīža Huntena darbi ir plaši reproducēti. Mūsdienās daudzas no viņa gleznām tiek piedāvātas kā digitālās izdrukas uz audekla, un viņa mākslinieciskā nozīme saglabājas, piemēram, mākslas darbu izstādē Starptautiskās mūzikas festivāla nedēļas “Bergisches Musikfenster 2007” laikā.