Franz Reinhardt

Francs Reinhards Vecākais (dzimis 1881. gada 26. septembrī Helmstedtē, miris 1946. gada 6. jūnijā Lencfrīdē) bija daudzpusīgs mākslinieks, kurš strādāja kā gleznotājs, zīmētājs, sienas gleznotājs un baznīcas gleznotājs. Būdams krāsotāja dēls, viņš jaunībā pārcēlās uz Minheni, kur no 1900. gada studēja Minhenes Mākslas akadēmijā. Viņa skolotāji bija tādi pazīstami mākslinieki kā Gabriels fon Hakls, Vilhelms fon Dīss un Francs fon Štuks. Minhenē viņš iepazinās arī ar citiem nozīmīgiem māksliniekiem, piemēram, Franci Marku un Albertu Veisgerberu.
Ievērojams Reinharda darbs ir 1913. gada portfolio “Simson”, kurā iekļauti 43 zīmējumi ar pildspalvu un tušu un kuru publicēja R. Piper Minhenē.
Reinhards bija pazīstams ar savām ekspresīvi reālistiskajām kompozīcijām ar mitoloģisku vai reliģisku saturu, kas pārsteidza ar spilgtām krāsām. Līdztekus gleznām viņš radīja arī sienas gleznojumus baznīcām un altārgleznas, tostarp Landsbergā pie Leha, kā arī portretus.
Viņš bija Minhenes Secesijas biedrs un piedalījās dažādās izstādēs, tostarp “Minhenes 1908. gada izstādē” un “Minhenes mākslas izstādēs” Glaspalast.
Franča Reinharda vecākā darbi ir pārstāvēti tādās slavenās kolekcijās kā Bavārijas Valsts glezniecības kolekcijas (sešas gleznas), Minhenes pilsētas, Minhenes Lenbahausa nama un profesora Dr. Heinca Böhmes kolekcijā Zalcburgā.