Hans von Aachen
Hanss fon Āhens (1552 – 1615. gada 4. marts), pazīstams arī kā Johans fon Āhens vai Jans van Āhens, bija slavens vācu gleznotājs, kurš kā ceļojošais mākslinieks un galma gleznotājs guva starptautisku slavu.
Dzimis Ķelnē 1913. gada 1. novembrī, Hanss fon Āhens drīz vien pārcēlās uz dažādiem reģioniem, tostarp Itāliju, Bavāriju un visbeidzot Prāgu, kur viņš pavadīja lielāko daļu savas dzīves un darba. Viņa repertuārs ietvēra plašu darbu klāstu, tostarp daudzus portretus, kā arī alegoriskas, mitoloģiskas un reliģiskas gleznas, ko papildināja bagātīgs gravīru un zīmējumu klāsts.
Saskaņā ar gleznotāja un rakstnieka Karela van Mandera (Karel van Mander) liecībām Hanss fon Āhens jau no agras bērnības bija izcils zīmētāja talants. Viņa mācības sākās viņa dzimtajā pilsētā Ķelnē pie nezināma Antverpenes gleznotāja, kur viņš iepazinās ar flāmu glezniecības tradīcijām.
Jau 1574. gadā fon Āhens pameta dzimto pilsētu un devās uz Itāliju. Tur viņš sākotnēji atrada darbu Venēcijā un kļuva par daļu no Ziemeļeiropas mākslinieku un tirgotāju kopienas. Vēlāk viņš pārcēlās uz Romu, kur pilnveidoja savas mākslinieciskās prasmes un attīstīja savu stilu, sadarbojoties ar citiem māksliniekiem, piemēram, Bartolomeju Sprangeru un Hansu Spekertu. Lai gan daudzi viņa darbi no šī perioda ir zuduši, saglabājušies zīmējumi liecina par viņa darbu.
Itālijā fon Āhens izveidoja plašu kontaktu tīklu ar citiem māksliniekiem, tirgotājiem un klientiem. Viņa reputācija pieauga, un viņš saņēma nozīmīgus pasūtījumus, tostarp 1585. gadā viņš strādāja Toskānas dižkunigaiša Frančesko I de Mediči galmā. Šis periods veidoja viņa māksliniecisko stilu, kurā izpaudās Ziemeļeiropas un Dienvideiropas ietekmju sajaukums.
Ap 1588. gadu Hanss atgriezās no Āhenes uz Vāciju un apmetās Minhenē, kur strādāja Bavārijas hercoga Vilhelma V ģimenē. Vēlāk viņš pārcēlās uz Prāgu, kur 1592. gadā imperators Rūdolfs II viņu iecēla par kamergleznotāju. Šis amats fon Āhenam atnesa ne tikai māksliniecisku atzinību, bet arī sociālo izaugsmi.
Prāgā Hanss fon Āhens sasniedza savas karjeras virsotni. Viņš radīja daudzus darbus, tostarp portretus, reliģiskas gleznas, alegoriskus un mitoloģiskus sižetus, kas galvenokārt bija paredzēti imperatora kolekcijām. Viņa darbiem bija raksturīgas bagātīgas detaļas un pasteļkrāsas, un tie tika gleznoti uz dažādiem materiāliem, piemēram, koka, audekla, vara, alabastra un marmora.
Pēc imperatora Rūdolfa II nāves 1612. gadā fon Āhens turpināja darbu sava brāļa un pēcteča Matiasa galmā. Viņš nomira Prāgā 1615. gada 4. martā, atstājot ievērojamu māksliniecisko mantojumu.
Hansa fon Āhena darbi 19. gadsimtā bieži tika apšaubīti un piedēvēti citiem māksliniekiem. Tikai nesen viņa darbi ir guvuši pelnītu atzinību, īpaši pateicoties tādām izstādēm kā “Prāga ap 1600. gadu – māksla Rūdolfa II galmā” un “Rūdolfs II un Prāga – muiža un pilsēta”, kas iepazīstināja ar viņa darbiem Rūdolfa galma kultūras kontekstā.
2010./2011. gadā tika sarīkota pirmā visaptverošā izstāde par Hansa fon Āhena darbu kopumu Eiropā, kas sniedza jaunu skatījumu uz viņa daiļradi.