Hermann Busse
Hermanis Busse, dzimis 1883. gada 25. februārī Lītkendorfā un miris 1970. gada 8. janvārī Heilbronnā, bija vācu gleznotājs.
Viņš piedzima Lītkendorfā kā ceturtais un pēdējais bērns galdniekam Vilhelmam Busem un viņa sievai Vilhelmīnei Tūrmanei. Viņš mācījās vietējā pamatskolā un pēc tam pabeidza septiņus gadus ilgu gleznotāja praksi Putlicā, kur specializējās dekoratīvajā sienu glezniecībā. Pēc mācekļa prakses beigšanas viņš 1906-1907. gadā devās divu gadu izglītojošā ceļojumā pa Vāciju, Šveici, Austriju un Itāliju. No 1907. līdz 1912. gadam viņš pārmaiņus dzīvoja Berlīnē, kur turpināja savu mākslinieka karjeru, un Lītkendorfā, kur uzturēja vecākus. Papildus darbam E. Deloretes Berlīnes glezniecības darbnīcā viņš strādāja arī kā brīvmākslinieks un 1911. gadā Perlebergas Jubilejas tirdzniecības izstādē par trim savām gleznām saņēma sudraba medaļu.
Pateicoties bruņinieku direktora fon Freiera atbalstam, Busse saņēma Brandenburgas provinces komitejas dotāciju 1000 zelta marku apmērā, kas ļāva viņam 1914. gadā iestāties Berlīnes Mākslas akadēmijā. Tomēr no 1915. līdz 1919. gadam viņa akadēmisko izglītību pārtrauca dienests flotē kā rezerves karavīram. Pēc dienesta viņš turpināja studijas pie profesora Artūra Krapfa un 1920. gadā kļuva par profesora Olofa Jernberga maģistrantu. 1919. un 1920. gadā viņš devās mācību braucienos uz Tīringeni un Virtembergu, kur iepazinās ar savu nākamo sievu Leni Kīzeri. Kopš tā laika viņš vasaras pavadīja Jagstfeldē, bet ziemas mēnešus – Berlīnē.
Busse piedalījās 1921., 1922. un 1924. gada Lielajās Berlīnes mākslas izstādēs, bet 1924. gadā ekonomiskās krīzes dēļ pārcēlās uz Jagstfeldi pie sievas. Turpmākajos gados viņš piedalījās izstādēs Minhenes Glaspalast un 1930. gadā atvēra savu izstāžu telpu Jagstfeldē. Viņš kļuva par Heilbronnas Mākslinieku apvienības biedru un gleznoja kopā ar Vilhelmu Šeferu. Pēc 1933. gada Busse darbojās arī jaunizveidotās Bad Frīdrihštāles pašvaldības padomē un kādu laiku bija mēra vietnieks.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Berlīnē tika iznīcināta daļa no viņa agrīnajiem darbiem, bet 1945. gadā Jagstfeldē – krodziņš. Pēc kara viņa atjaunotā darbnīca un izstāžu telpas tika izmantotas bēgļu izmitināšanai, kas pamudināja viņu vairāk gleznot brīvā dabā.
1953. gadā viņš piedalījās grupas izstādē Virtembergas Štutgartes un Heilbronnas mākslas festivālā, bet 1955. gadā nodibināja brīvo mākslinieku apvienību Jagstfelder Kreis. 1960. gadā viņš bija spiests atteikties no savām istabām viesnīcā Schöne Aussicht un pārcēlās uz Heilbronnu. 1963. gadā Heilbronnas Mākslas biedrība (Kunstverein Heilbronn) rīkoja retrospekciju par godu Buses 80. dzimšanas dienai. Hermanis Busse nomira Heilbronnā 1970. gada 8. janvārī. Tajā pašā gadā Heilbronnas pilsētas Vēstures muzejā tika sarīkota piemiņas izstāde, bet 1980. gadā Heilbronnas pašvaldības muzeji vēlreiz sarīkoja gleznotāja darbu izstādi.