Ján MUDROCH

Jans Mudrohs (1909. gada 28. marts, Senice – 1968. gada 4. februāris, Bratislava) bija slovāku gleznotājs un pedagogs. Viens no nozīmīgākajiem slovāku modernisma māksliniekiem.

No 1931. līdz 1937. gadam studējis Prāgas Mākslas akadēmijā. Studējot tur viņš iepazinās ar nozīmīgākajiem 1909. gada paaudzes pārstāvjiem. 1937. gadā viņš atgriezās Slovākijā. Mācīja Mākslas un amatniecības skolā. Viņš bija viens no slovāku māksliniekiem, kas reaģēja uz Spānijas pilsoņu kara šausmām. No 1939. gada viņš bija pasniedzējs Slovākijas Tehniskās universitātes zīmēšanas nodaļā Bratislavā. Tomēr 1941. gadā viņš pārtrauca pasniegt antifašistisko uzskatu dēļ un tika izslēgts no Slovākijas Mākslinieku savienības. Otrā pasaules kara laikā viņš bieži tika kritizēts gan mākslinieciski, gan cilvēciski par saviem atklātajiem pretkara uzskatiem. 1946. gadā viņš tika iecelts par profesoru SVŠT Zīmēšanas un gleznošanas katedrā, vēlāk – Slovākijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē. 1950. gadā viņš tika iecelts par jaunizveidotās Bratislavas Mākslas akadēmijas rektoru. Viņš piedalījās arī Slovākijas Nacionālās galerijas izveidē.

Piedalījās profesionālu žurnālu un sirreālistu antoloģiju (Dream and Reality) veidošanā. Viņš galvenokārt gleznoja eļļas tehnikā uz audekla. Galvenokārt pievērsās figurālajai glezniecībai un klusajām dabām, izmantojot metaforas un simbolus. Pirms kara gleznoja sociāli angažētas un drūmas gleznas (“Nogalinātais dzejnieks”, “Katastrofa”) un lauku tēmas (“Govs”). Viņa meistardarbi tapuši Otrā pasaules kara laikā (Nelaime). Pēc kara viņam bija raksturīgs poētiskā reālisma stils (“Māte ar bērnu uz muguras”, “Mātes stāvoklis”, “Meitene guļ”).

1963. gadā viņam tika piešķirts Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukums, bet 1968. gadā viņš kļuva par Nacionālo mākslinieku.