Josef Selleny
Jozefs Sellēnijs, pazīstams arī kā Selēnijs vai Sellény, dzimis 1824. gada 2. februārī Untermeidlingā, kas mūsdienās ir Vīnes daļa, un miris 1875. gada 22. maijā Inzersdorfā pie Vīnes. Viņš bija austriešu ainavu gleznotājs, akvarelists, zīmētājs un litogrāfists.
Sellēnijs dzimis Untermeidlingā, Untermeidlingas ielā 34, kas tagad pazīstama kā Šēnbrunnera iela 34, lai gan par viņa dzimšanas vietu bieži vien kļūdaini tiek minēta Mödlinga. Viņš mācījās Vīnes akadēmijā Tomasa Endera un Franča Šteinfelda vadībā. Pēc tam viņš kopā ar savu kolēģi gleznotāju Eduardu Enderu devās mācību braucienā pa Tiroliju un Lombardiju uz Venēciju. Pateicoties Vīnes Akadēmijas stipendijai, 1854/55. gadā Sellēnijs varēja doties tālākajā mācību braucienā uz Romu un Neapoli.
Savas karjeras laikā Sellēnijam bija iespēja satikt imperatora brāli erchercogu Ferdinandu Maksimiliānu, kurš novērtēja un atbalstīja viņa darbu. Šī saikne ļāva viņam piedalīties Novaras ekspedīcijā – zinātniskajā apceļošanā apkārt pasaulei, kuras galvenais virzītājs bija erchercogs. Komodora Bernharda fon Vullerstorfa-Urbaira vadībā Sellēnijs piedalījās šajā ekspedīcijā, kas ilga no 1857. gada 30. aprīļa līdz 1859. gada 26. augustam un sākās un beidzās Triestē.
Sellenija darbs ievērojami veicināja Novāras ekspedīcijas panākumus. Viņš radīja ap 2000 akvareļu, skiču, studiju un zīmējumu, kuros dokumentēti fregates SMS Novara apmeklēto staciju un valstu iespaidi. Viņa iespaidīgie un spilgtie attēli kalpoja kā paraugi daudzām litogrāfijām, kas ilustrēja reportāžas par šo braucienu un tika publicētas laikrakstos un žurnālos.
Selleny autentiskie attēli kļuva pieejami plašai auditorijai, pateicoties ārkārtīgi veiksmīgajām publikācijām par Novara braucienu. Jo īpaši lielākā daļa no 224 ilustrācijām Karla fon Šēzera grāmatā bija balstītas uz Sellenija zīmējumiem. Grāmata tika izdota 30 000 eksemplāru tirāžā un bija viens no veiksmīgākajiem šāda veida darbiem 19. gadsimtā visā vāciski runājošajā pasaulē.
Pēc Novāras ekspedīcijas Sellēnijs pavadīja erchercogu Ferdinandu Maksimiliānu ceļojumos uz Ziemeļāfriku, Kaboverdes un Kanāriju salām un Brazīliju. Pēc šiem ceļojumiem viņš apmetās uz dzīvi Vīnē kā brīvmākslinieks, kur jau bija ļoti labi pazīstams. Līdztekus mākslinieka darbam Sellēnijs kļuva pazīstams arī kā dārzu arhitekts. Cita starpā viņš projektēja Vīnes pilsētas parka dārzus (1862) un Miramares pils dārzus netālu no Triestes, kur atradās Beļģijas erchercoga Maksimiliāna un Šarlotes rezidence.
1873. gadā imperatora ģimene pasūtīja Sellenijam gleznot lielās sienas gleznas imperatora villā Bād Išlā, Augšaustrijā.
Sellēnijs, kurš apguva dažādas tehnikas, savās gleznās galvenokārt pievērsās ainavām, kuras gleznoja vai nu uz vietas kā akvareļus, vai arī studijā pēc modeļiem. Viņa tiešais un dzīvīgais attēlojums bieži tika slavēts. Viņa parku un dārzu projekti bija pretrunīgi vērtēti.
Nervu traucējumu dēļ Selleni pārcēlās uz Dienvidtiroli, kur dzīvoja arī Novāras ekspedīcijas komandieris. Tur viņš gleznoja iespaidīgas ainavas eļļas tehnikā, tostarp iespaidīgas klinšu ainavas. Tomēr slimības dēļ viņam nācās atgriezties Vīnē, un viņš tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Inzersdorfā pie Vīnes, kur 51 gada vecumā nomira.
Selleni apbedīja Vīnes Centrālajā kapsētā (1-2-5) kapā, kas veltīts par godu Vīnes pilsētai. Viņa vārdā nosaukta Sellenygasse Vīnes otrajā rajonā.
Ievērojams skaits Sellēnija gleznu oriģinālu no Novāras ekspedīcijas tagad atrodas Vīnes Kara vēstures muzeja, Albertinas grafikas kolekcijas un Austrijas Belvederes galerijas kolekcijās, kā arī privātīpašumā. Dažas no šīm gleznām var aplūkot Kara vēstures muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.