Jules Achille Noël

Žils Akils Noēls, kura īstais vārds bija Luijs Asē Noēls (Louis Assez Noël), dzimis 1815. gada 24. februārī Kimperā un miris 1881. gada 26. martā Alžīrā. Viņš bija franču ainavu un jūras gleznotājs, kura galvenās darbības teritorijas bija Bretaņa un Normandija.
Viņa ģimene bija cēlusies no Lotringas, un ir avoti, kas viņa dzimšanas gadu datē ar 1810. gadu. Viņa tēvs, zīmētājs, kas strādāja pie kanāla būvniecības no Nantes uz Brestu, deva viņam pirmās zīmēšanas stundas. Vēlāk viņš mācījās “Académie de Peinture et de Dessin” (Académie Charioux) Brestā. Pēc tam viņš pārcēlās uz Parīzi, lai meklētu savu laimi, kur viņu ietekmēja bretoņu gleznotājs Pjērs Žuljēns Žilbērs. Pēc četru gadu smaga darba galvaspilsētā viņš atgriezās Bretaņā, lai mācītu zīmēšanu Senpolde-Lēonā, Lorientā un Nantē.
No 1840. gada viņš piedalījās Salonā un 1845. gadā saņēma Morisa Alhoija (Maurice Alhoy) pasūtījumu radīt ilustrācijas grāmatai “Les Bagnes: historie types, mystères…”, kurā bija aplūkoti cietumi. Viņa darbi galu galā piesaistīja Nemūras hercoga prinča Luija uzmanību, kurš viņam piedāvāja dizaina profesora amatu Anrī IV licejā. Viņš tur pasniedza no 1847. gada līdz pat savai aiziešanai pensijā 1879. gadā, un viņa pazīstamākie skolēni bija Alberts Linšs un Fēlikss Buots.
Skolas brīvlaikā viņš atgriezās Bretaņā, lai gleznotu. Pēc aiziešanas pensijā sliktas veselības dēļ viņš pārcēlās pie savas meitas un viņas vīra uz Alžīriju, kur beigu beigās arī nomira.
Viņa glezniecības stilu bieži salīdzināja ar Ežēna Izabē glezniecības stilu, un viņš saņēma atzinīgus vārdus no Bodlēra. 2005. gadā Kimperas Skaisto mākslu muzejā (Musée des beaux-arts de Quimper) tika atklāta plaša viņa darbu retrospekcija.