Leberecht Lortet

Leberehts Lortē (Leberecht Lortet vai Lortel) bija franču ainavu gleznotājs, dzimis 1828. gada 30. aprīlī franču vecākiem Heidelbergā (Bādene-Virtemberga, Vācija). Lielāko dzīves daļu viņš nodzīvoja Lionā (no 1848. līdz 1861. gadam) un tās apkārtnē, bet nomira 1901. gada 6. novembrī Oullinā, Ronas departamentā, Francijā.

Būdams Aleksandra Kalama (Alexandre Calame) skolnieks Ženēvā, Lortē no 1858. gada izstādījās Lionas Salonā, bet no 1859. līdz 1870. gadam piedalījās Parīzes Salonā. Tāpat kā Gabriels Lopē, viņš specializējās kalnu ainavās un atrada plašu klientu loku angļu vidū, kuri tajā laikā bija atklājuši jauno alpīnisma sporta veidu. Šis ražīgais mākslinieks savu dzīvi veltīja kalnu glezniecībai: sniegotām virsotnēm, zaļām pļavām egļu ielokā un ēnainiem ezeriem. Viņa iesauka bija “Alpu gleznotājs”. Viņa gleznas mūsdienās apskatāmas muzejos Lionā, Strasbūrā, Monpeljē, Ženēvā un Bernē, kā arī daudzās privātkolekcijās.