Michel Wagner

Mišels Vāgners dzimis 1893. gada 20. decembrī Mišenrīdē/Oberpfalcā un miris 1965. gada 3. decembrī Minhenē. Viņš bija vācu gleznotājs un tēlnieks, pazīstams kā Juryfreie Kunstausstellung un Neue Gruppe dalībnieks un tiek uzskatīts par zaudētās paaudzes pārstāvi.

Būdams zemnieku pāra Georga un Barbaras Vāgneru dēls, viņš uzauga lauku vidē, kas vēlāk bieži parādījās kā motīvs viņa darbos. Piecpadsmit gadu vecumā viņš pameta vecāku saimniecību, lai uzsāktu maiznieka praksi Minhenē. Tur viņš sāka veidot arī savus pirmos zīmējumus un dažus no tiem nosūtīja Francim fon Defreggeram, kurš uz tiem atsaucās ar uzmundrinošu atsauksmi. 1910. gadā Vāgners kājām devās no Minhenes uz Hamburgu, kur viņš pierakstījās uz kravas kuģa. Kad sākās Pirmais pasaules karš, viņš iestājās jūras flotē.

Pēc kara 1921. gadā Vāgners nolēma turpināt dzīvi mākslā un ar mākslu. Viņš turpināja pilnveidot savas pašmācības prasmes, kļūstot par Lovisa Korinta un Staņislava Stückgolda skolnieku. Jau 1923. gadā viņš izstādīja savus darbus ikgadējā mākslas izstādē Minhenes Glaspalast. Tam sekoja mācību brauciens uz Brazīliju 1923. un 1924. gadā, par kuru ziņoja laikraksts Kölnische Volkszeitung. Pēc atgriešanās viņš apprecējās ar gleznotāju Elsi Šaulenu un apmetās uz dzīvi Hohenschäftlarnā netālu no Minhenes.

Pagājušā gadsimta 30. gados Vāgners īpaši aktīvi piedalījās izstādēs, taču pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas tas strauji beidzās. Pēc kara viņš piedalījās pirmajā modernās glezniecības izstādē Bavārijā “Mūsdienu gleznotāji” Šēzlerpalais Augsburgā. Līdz 1949. gadam viņa darbi tika izstādīti visās rietumu okupācijas zonās. Turpmākajos gados viņš piedalījās dažādās grupu izstādēs Vācijā un ārzemēs.

Vāgners kopā ar sievu 1952. gadā pārcēlās uz Minheni, kur gadu pēc viņas nāves nomira. Savu māju Hohenschäftlarnā viņš novēlēja Deutsche Künstlerhilfe.

Vāgners tika pieminēts pēcnāves godināšanas ar gleznu “Seiltänzer” īpašā izstādē “Drei Jahrzehnte Neue Gruppe” Minhenes Lielajā mākslas namā (Große Kunstausstellung München).

Viņa darbi ir bijuši skatāmi daudzās izstādēs, tostarp Minhenes Glaspalast, Brēmenes Kunsthalle, Berlīnes Secession un Minhenes Städtische Galerie. Viņa darbi atrodas arī tādās publiskās kolekcijās kā Bayerische Staatssammlung, Städtische Galerie im Lenbachhaus, Galerie Neue Meister Drēzdenē un muzejā Ričmondā, Virdžīnijā.