Otto ACKERMANN-PASEGG
Otto Akermans, dzimis 1872. gada 14. februārī Berlīnē un miris 1953. gada 31. maijā Diseldorfā, bija ievērojams vācu gleznotājs, kurš galvenokārt specializējās ainavu, jūras ainavu un portretu glezniecībā.
Māksliniecisko izglītību Akermans ieguva privātstundās slavenā jūras gleznotāja Hermaņa Eskes darbnīcā Berlīnē. Viņš devās mācību ceļojumos uz Itāliju, Beļģiju un Holandi, no kuriem īpaši atzīmējama viņa uzturēšanās Katvijkā 1905.-1906. gadā. No 1897. gada viņš dzīvoja Diseldorfā, kur darbojās Diseldorfas Landvēra apgabala virsnieku apvienībā un kļuva pazīstams kā Lejreinas ainavu gleznotājs. 1897. gadā viņš apprecējās ar Ģertrūdi Stīvenu no Ķelnes, ar kuru viņam bija dēls Karls Jozefs (1898-1938), kurš vēlāk kļuva pazīstams kā arhitekts un valdības arhitekts. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja kapteiņa pakāpē. 1915. gada jūnijā viņš zaudēja 14 gadus jaunāko brāli Kurtu, kurš bija 2. komandieris dirižablī LZ 37 un kuru lidojuma laikā virs Ģentes notrieca Reginalds Aleksandrs Džons Vornefords.
Akermans bija agrīns Deutscher Künstlerbund biedrs un mākslinieciski aktīvi darbojās Diseldorfā, kur no 1898. līdz 1953. gadam bija Duseldorfer Künstler-Vereinigung 1899 un Künstlerverein Malkasten biedrs. No 1932. gada viņš pat bija tās priekšsēdētājs. Nacionālsociālisma laikmetā Malkasten apvienība tika apvienota, un pēc statūtu izmaiņām 1934. gadā par jauno priekšsēdētāju tika iecelts Akermanis. Šajā amatā 1935. gadā no biedrības tika izslēgti deviņi “neāru” izcelsmes biedri. Tomēr NSDAP spiediena dēļ 1938. gadā viņš bija spiests atteikties no biedrības vadības. Akermana mākslas mantojumu pārvalda Reinas arhīvs Bonnā (Rheinisches Archiv für Künstlernachlässe). Viņš nomira savā dzīvoklī Hīnefeldstrasse 8 sadzīves negadījumā, kurā guva galvaskausa bazilāro lūzumu.
Savās gleznās Akermans deva priekšroku Lejreinas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas Ziemeļjūras piekrastes, kā arī Meklenburgas un Ziemeļvācijas līdzenuma motīviem. 20. gadsimta 20. gados viņš piedalījās izstādēs Diseldorfā, Berlīnē un Minhenē. Viens no spilgtākajiem notikumiem bija viņa dalība ar gleznu “Platz im Schnee” Vācijas Künstlerbund 3. ikgadējā izstādē Veimāras Lielhercogistes muzejā. Savus darbus viņš 1904. un 1906. gadā izstādīja arī Drēzdenē, Berlīnē, Minhenē un savā ierastajā dzimtenē Diseldorfā. Viņš saņēma atzinību Barselonā 1907. un 1911. gadā, Klāgenfurtē 1912. gadā (Austrijas valsts medaļa) un Zalcburgā 1914. gadā.