Rudolf Hesse
Rūdolfs Hese (Rudolf Hesse), dzimis 1871. gada 13. jūlijā Zārlouisā un miris 1944. gada 22. maijā Minhenē, bija ievērojams vācu gleznotājs un grafiķis, kura daudzveidīgā daiļrade aptvēra eļļas glezniecību, akvareļglezniecību, zīmējumu, ofortu, sauso druku un vernis mou.
Hese piedzima kā tirgotāja Mihaela Heseses dēls un sākotnēji ieguva tirgotāja izglītību. Tomēr viņa aizraušanās ar tēlotājmākslu lika viņam no 1896. līdz 1901. gadam studēt Nikolausa Gisa klasē Bavārijas Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā Minhenē. Šajā laikā viņš iesaistījās pulciņā, kas pazīstams kā “Die Niederländer” un kurā apvienojās mākslinieki, juristi, virsnieki un uzņēmēji. Šajā pulciņā Hesse lietoja vārdu “Van der Huije” ierastajā vārda variācijā.
No 1901. līdz 1905. gadam Hesse kādu laiku pavadīja Parīzē, kur viņš iestājās Luvrā, lai kopētu Husepes de Riberas darbu “Le Christ au tombeau”. Viņš atgriezās Minhenē 1906. gadā un 1908. gada augustā apprecējās ar gleznotāju Felicitu Tillessenu, ar kuru viņam bija trīs bērni: Lilija (dzimusi 1909. gadā), Verners (dzimis 1910. gadā; miris 1945. gadā, pats gleznotājs un ilustrators) un Renāte (dzimusi 1912. gadā). Pēc tam, kad Hesse 1910. gadā pārcēlās uz Koblencu, viņš tur nodibināja glezniecības skolu. Tomēr 1912. gadā ģimene atgriezās Minhenē, kur Hesse dzīvoja līdz mūža beigām.
Rūdolfs Hese 1916. gadā kļuva par pilntiesīgu Minhenes Mākslinieku kooperatīva biedru un kooperatīvam piederošās grupas “48” biedru. Nacionālsociālisma laikmetā viņš sākotnēji tika novērtēts par saviem portretiem, bet sociāli kritiskie darbi sastapās ar noraidījumu. Darbs “Nāve kā šahists” tika konfiscēts un iznīcināts, un viņa karikatūras tika aizliegtas.
Sadarbībā ar tipogrāfu Heinrihu Grafu viņš veidoja grafikas portfolio. Hese pievērsās arī komerciālajai mākslai un veidoja grāmatu dekorus un reklāmas grafikas. Viņa daiļradē ir arī daudzas karikatūras. Viņš strādāja dažādiem žurnāliem, piemēram, “Fliegende Blätter”, “Die Jugend”, “Kladderadatsch”, “Simplicissimus” un “Velhagen & Klasings Monatshefte”, kā arī grāmatu izdevējiem, kuriem veidoja ilustrācijas. 1903. gadā viņš izdeva Georga Frīdemaņa (Georg Friedemann) bērnu grāmatu “Fritz und Heinrich”, kuru viņš ilustrēja, un 1912. gadā – “Spaß muß sein” (Piper & Co-Verlag Munich). Pēdējā no šīm grāmatām bija albums ar 80 zīmējumiem ar tušu un spalvu, kas ievērojami veicināja viņa kā izcilā ilustratora un karikatūrista reputāciju. Daži no viņa darbiem atgādināja tādus māksliniekus kā van Diks vai Rembrants, piemēram, krustā sišanas attēls, kurā gaisma apspīdēja krustā sisto un kuru ieskauj tumsa. Tomēr viņa darbi vienmēr bija patstāvīgi darbi. Žanriskās ainas viņa darbos atgādināja holandiešu žanrisko glezniecību un liecināja par viņa daudzpusību un māksliniecisko izteiksmību.