Dzimis Plēsā, Augšsilēzijā, pēc tēva agrīnas nāves 1876. gadā viņš bērnību pavadīja Breslavā, kur mācījās Matiasa ģimnāzijā un 1886. gadā sāka mācības pie dekoratīvā gleznotāja Georga Heintzes. Vēlāk viņš turpināja izglītību Breslavas Mākslas un amatniecības skolā, kur viņu mācīja tādi skolotāji kā Heinrihs Irmans, Pauls Šobelts un Albrehts Brauers.
1894. gadā Mincers uzsāka studijas Minhenes Mākslas akadēmijā, kur viņu mācīja tādi pazīstami mākslinieki kā Karls Raupps un Otto Seics. Militārā dienesta laikā viņš iestājās Paula Hukera glezniecības klasē, kur intensīvi pievērsās plenēra glezniecībai. Mincers 1896. gadā šeit pat ieguva savu meistardarbnīcu.
1898. gadā viņš bija viens no diviem Ludviga Štolverka (Ludwig Stollwerck) pirmā konkursa par dizainu Štolverka kolekcionāru gleznām laureātiem, kura naudas balva bija 1000 marku. No 1899. gada Minhenes Glaspalastā Minhenes mākslinieku grupas “Scholle” biedrs izstādīja savus darbus. Tā aizsākās arī viņa sadarbība ar Minhenes nedēļas žurnālu “Jugend” un satīrisko žurnālu “Simplicissimus”.
Uzturoties Parīzē no 1900. līdz 1902. gadam, viņš nostiprināja savu māksliniecisko izaugsmi. 1903. gadā viņš iepazinās ar Mariju Terēzi Drīsenu, dzimusi fon Vestenhofā, ar kuru apprecējās gadu pēc iespaidīga skandāla. Šis skandāls noveda pie Drīzenas kundzes un viņas vīra šķiršanās.
1909. gadā Mincers kļuva par Diseldorfas Mākslas akadēmijas glezniecības klases vadītāju, kur pasniedza līdz 1932. gadam. Šajā laikā viņš radīja arī sienas gleznojumus un griestu gleznojumus Diseldorfas rajona pašvaldībai. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņš kalpoja frontē kā kara gleznotājs, bet 1917. gadā pieteicās brīvprātīgajā dienestā, taču darbos nepiedalījās.
1938. gadā Mincersu ģimene pārcēlās uz Holchauzeni pie Ammerzēzē. Mincera darbi tika izstādīti dažādos slavenos muzejos un kolekcijās, tostarp Neue Pinakothek Minhenē, Wallraf-Richartz-Museum Ķelnē, Städtisches Kunstmuseum Diseldorfā un Kunstverein Basel kolekcijā.
No 1938. līdz 1944. gadam Mincers aktīvi piedalījās nacionālsociālistu iniciētajās Lielajās vācu mākslas izstādēs Haus der Deutschen Kunst Minhenē un pat pārdeva kādu darbu Ādolfam Hitleram. 1950. gadā Minhenes mākslinieku kooperatīvā viņš izstādīja trīsdesmit gleznas. 1944. gadā Mincers tika iekļauts Reiha Tautas apgaismības un propagandas ministrijas apbalvoto sarakstā.
Mincera stāstnieciskais stils izpaudās viņa grafikā, īpaši viņa pasaku ilustrācijās Šolca izdevniecībai Maincā. Viņš bija arī Deutscher Künstlerbund biedrs.
