{"id":5150,"count":0,"description":"Johans Em\u012bls H\u016btens, dzimis 1827. gada 19. janv\u0101r\u012b Par\u012bz\u0113 un miris 1902. gada 1. febru\u0101r\u012b Diseldorf\u0101, bija izcils Diseldorfas skolas p\u0101rst\u0101vis, kur\u0161 savas dz\u012bves laik\u0101 guva atzin\u012bbu par savu pla\u0161o m\u0101ksliniecisko dai\u013cradi. Vi\u0146\u0161 bija \u012bpa\u0161i paz\u012bstams un cien\u012bts par saviem v\u0113sturiskajiem Fr\u012bdriha Liel\u0101 dz\u012bves att\u0113liem, k\u0101 ar\u012b par notikumu un v\u0113stures glezniec\u012bbu, kas vi\u0146a dz\u012bves laik\u0101 sasniedza savu kulmin\u0101ciju. L\u012bdz\u0101s H\u016btenam starp noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem \u0161\u012b laikmeta m\u0101ksliniekiem bija ar\u012b \u0100dolfs Mencels, Vilhelms Kamphauzens un Georgs Bleibtreu.\nNatur\u0101lisma virziens bija sastopams daudz\u0101s Eiropas valst\u012bs, ta\u010du tikai Francij\u0101 tas p\u0101rtapa re\u0101lisma virzien\u0101. K\u0101 Par\u012bzes klavierkomponista Fransu\u0101 Huntena d\u0113ls Johans Em\u012bls s\u0101ka m\u0101ksliniecisko izgl\u012bt\u012bbu Par\u012bzes Skaisto m\u0101kslu skol\u0101 (Ecole des Beaux Arts) Hipol\u012bta Flandrina un Horasa Vern\u0113 vad\u012bb\u0101. V\u0113l\u0101k vi\u0146\u0161 turpin\u0101ja m\u0101c\u012bbas Antverpen\u0113, kur vi\u0146u ietekm\u0113ja t\u0101di m\u0101kslinieki k\u0101 Gustavs Vapers, Jozefs Laurentijs D\u012bkmanss, Nik\u0113ze de Keizers un Hendriks Leiss.\nP\u0113c tam, kad Huntens bija pabeidzis pirm\u0101s j\u0101tnieka studijas Koblenc\u0101, dienesta laik\u0101 Pr\u016bsijas artil\u0113rij\u0101, vi\u0146\u0161 1854. gad\u0101 apmet\u0101s uz dz\u012bvi Diseldorf\u0101. Tur vi\u0146\u0161 k\u013cuva par Vilhelma Kamphauzena skolnieku un pievienoj\u0101s m\u0101kslinieku apvien\u012bbai \u201cMalkasten\u201d. \u0160eit vi\u0146\u0161 padzi\u013cin\u0101ja zirgu studijas un rad\u012bja t\u0101dus noz\u012bm\u012bgus darbus k\u0101 \u201cFr\u012bdriha II laika kiras\u012bri, kas dodas p\u0101ri tiltam\u201d. V\u0113l\u0101k, 1860. gad\u0101 gleznojot gleznu \u201cKrefeldes kauja\u201d, vi\u0146\u0161 piev\u0113rs\u0101s m\u016bsdienu mot\u012bviem.\n\u0160l\u0113svigas-Hol\u0161teinas kampa\u0146as laik\u0101 1864. gad\u0101 H\u016btens s\u0101kotn\u0113ji pavad\u012bja austrie\u0161u brig\u0101di. Vi\u0146\u0161 bija viens no nedaudzajiem m\u0101ksliniekiem, tostarp Kamphauzens, Bleibtreu un Luiss Brauns, kas atrad\u0101s tuvu karojo\u0161ajiem karasp\u0113kiem. V\u0113l\u0101k, 1870.\/1971. gada Francijas-Pr\u016bsijas kara laik\u0101, vi\u0146\u0161 vair\u0101kk\u0101rt apmekl\u0113ja armijas nometnes un kaujas laukus, kas pie\u0161\u0137\u012bra vi\u0146a darbiem neparastu re\u0101lismu.\nH\u016btens nenogursto\u0161i str\u0101d\u0101ja l\u012bdz pat savai n\u0101vei. Vi\u0146\u0161 1878. gad\u0101 k\u013cuva par Berl\u012bnes Akad\u0113mijas locekli un 1879. gad\u0101 ieguva profesora gr\u0101du. Vi\u0146a skolnieku vid\u016b bija t\u0101di paz\u012bstami gleznot\u0101ji k\u0101 Ernests Krofts, Ludvigs Fejs un Morics Blanckarts. Vi\u0146a darbus nov\u0113rt\u0113ja gan sabiedriskie klienti, gan tur\u012bgi pilso\u0146i.\nHuntena gleznas, kur\u0101m bie\u017ei vien piem\u012bt dokumentalit\u0101te, ir pretstat\u0101 vi\u0146a laika romantiskajai glezniec\u012bbai, un t\u0101s tika nov\u0113rt\u0113tas par to, ka taj\u0101s att\u0113lota faktolo\u0123iska inform\u0101cija. \u012apa\u0161i iev\u0113r\u012bbas cien\u012bgas ir vi\u0146a kauju gleznas, kur\u0101s vi\u0146\u0161 meistar\u012bgi iem\u016b\u017ein\u0101ja zirgu kust\u012bbu. Vi\u0146a darbi iedvesmoja ar\u012b t\u0101dus rakstniekus k\u0101 Teodors Font\u0101ns, un kalpoja par inform\u0101cijas avotu v\u0113sturniekiem un liter\u0101tiem.\nKop\u0161 to rad\u012b\u0161anas br\u012b\u017ea Huntena darbi ir pla\u0161i reproduc\u0113ti. M\u016bsdien\u0101s daudzas no vi\u0146a glezn\u0101m tiek pied\u0101v\u0101tas k\u0101 digit\u0101l\u0101s izdrukas uz audekla, un vi\u0146a m\u0101ksliniecisk\u0101 noz\u012bme saglab\u0101jas, piem\u0113ram, m\u0101kslas darbu izst\u0101d\u0113 Starptautisk\u0101s m\u016bzikas festiv\u0101la ned\u0113\u013cas \u201cBergisches Musikfenster 2007\u201d laik\u0101.","link":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/c\/makslinieki\/emil-hunten-lv\/","name":"Emil H\u00fcnten","slug":"emil-hunten-lv","taxonomy":"product_cat","parent":1865,"meta":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product_cat\/5150","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product_cat"}],"about":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/taxonomies\/product_cat"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product_cat\/1865"}],"wp:post_type":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product?product_cat=5150"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}