{"id":9273,"count":0,"description":"Numa Donz\u0113 dzimis 1885. gada 6. novembr\u012b B\u0101zel\u0113 un miris 1952. gada 25. oktobr\u012b Rihen\u0113. Vi\u0146\u0161 bija slavens \u0160veices gleznot\u0101js.\n\u0160arla Gustava Donz\u0113 (Charles Gustave Donz\u00e9, 1838-1921) un Vilhelm\u012bnes Klingeles (Wilhelmine Klingele, 1847-1917) d\u0113ls, Numa Donz\u0113 uzauga kop\u0101 ar m\u0101su Val\u0113riju un trim aud\u017eub\u0113rniem \u0160teinengraben\u0113, B\u0101zel\u0113. Jau agr\u0101 b\u0113rn\u012bb\u0101 vi\u0146\u0161 paman\u012bja savu z\u012bm\u0113t\u0101ja talantu, un vec\u0101ki vi\u0146u atbalst\u012bja. P\u0113c oblig\u0101t\u0101s skolas beig\u0161anas vi\u0146\u0161 apmekl\u0113ja Allgemeine Gewerbeschule B\u0101zel\u0113 un m\u0101c\u012bj\u0101s pie t\u0101diem slaveniem m\u0101ksliniekiem k\u0101 Fritz Schider un Rudolf L\u00f6w.\nT\u0101pat k\u0101 daudzi citi B\u0101zeles m\u0101kslinieki, Donz\u0113 m\u0101c\u012bj\u0101s Minhen\u0113 pie Heinriha Knirra un 1905. gad\u0101 kop\u0101 ar draugu v\u0101cu gleznot\u0101ju dev\u0101s ce\u013cojum\u0101 uz Romu. 1906. gad\u0101 vi\u0146\u0161 rad\u012bja savu \u0161edevru \u201cAtbr\u012bvo\u0161ana\u201d - idiosinkr\u0101tisku le\u0123endas par bru\u0146inieku Georgu interpret\u0101ciju, kur\u0101 atbr\u012bvot\u0101ju viet\u0101 priek\u0161pl\u0101n\u0101 izc\u0113la atbr\u012bvot\u0101jus.\nDonz\u0113 agr\u012bnie darbi ietv\u0113ra Reinas un Provansas ainavas, kas vi\u0146am atnesa atzin\u012bbu jau divdesmit gadu vecum\u0101. Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101 un p\u0113c t\u0101 vi\u0146\u0161 pieder\u0113ja tum\u0161o to\u0146u gleznot\u0101ju grupai, kur\u0101 bija ar\u012b Otto Rooss, Pauls Baziliuss Barts, \u017dans \u017daks Li\u0161ers, Heinrihs Millers, Otto Kleins un Karls Teofils Diks. \u0160\u012b grupa, kas paz\u012bstama k\u0101 \u201cB\u0101zeles gleznot\u0101ju klasisk\u0101 paaudze\u201d, B\u0101zeles m\u0101kslas ain\u0101 rad\u012bja revolucion\u0101ru att\u012bst\u012bbu. Vi\u0146u izr\u0101viens notika 1907. gad\u0101 ar kop\u012bgu izst\u0101di B\u0101zeles Kunsthalle. Vi\u0146i uztur\u0113ja cie\u0161u saikni ar cit\u0101m m\u0101kslinieku grup\u0101m, piem\u0113ram, \u201cDas neue Leben\u201d un \u201cRot-Blau\u201d, un l\u012bdz pat 20. gadsimta 20. gadiem b\u016btiski ietekm\u0113ja B\u0101zeles glezniec\u012bbu.\n1907. gada beig\u0101s Donz\u0113 dev\u0101s uz Par\u012bzi, kur vi\u0146u iedvesmoja t\u0101di m\u0101kslinieki k\u0101 Gustavs Kurb\u0113, Pols Sez\u0101ns un Pols Gog\u0113ns. Vi\u0146\u0161 dz\u012bvoja vec\u0101 Monmartra kloster\u012b un darboj\u0101s vien\u0101 darbn\u012bc\u0101 ar \u017danu \u017daku Li\u0161eru. No 1910. l\u012bdz 1915. gadam vi\u0146\u0161 rad\u012bja noz\u012bm\u012bgus darbus, tostarp Elzasas un Reinas ainavas, k\u0101 ar\u012b lielus sienas gleznojumus, piem\u0113ram, \u201cDz\u012bves alegoriju\u201d uz Basler National-Zeitung fas\u0101des.\nNo 1914. l\u012bdz 1918. gadam Donz\u0113 dien\u0113ja akt\u012bvaj\u0101 dienest\u0101 k\u0101 robe\u017esargs. 20. gadsimta 20. gados vi\u0146\u0161 galvenok\u0101rt darboj\u0101s k\u0101 m\u0101kslinieks p\u0113c pas\u016bt\u012bjuma, p\u0113c Kunstkredit Basel-Stadt pas\u016bt\u012bjuma veidojot sienas gleznojumu \u201cJohannes der T\u00e4ufer\u201d. Kop\u0101 ar Paulu Baziliju Bartu un vi\u0146a d\u0113lu Heinrihu Bartu vi\u0146\u0161 1922. gad\u0101 dev\u0101s uz Al\u017e\u012briju l\u012bdz pat Biskrai.\n1926. gad\u0101 Donz\u0113 rad\u012bja fresku \u201cWeinernte\u201d Rebleutenzunft \u0113kas fas\u0101dei Freie Strasse B\u0101zel\u0113. Vi\u0146\u0161 piedal\u012bj\u0101s ar\u012b starptautisk\u0101s izst\u0101d\u0113s, tostarp 18. Ven\u0113cijas bienn\u0101l\u0113 1932. gad\u0101.\nP\u0113d\u0113jos dz\u012bves gadus Numa Donz\u0113 pavad\u012bja pie savas m\u0101sas Val\u0113rijas Brunneres-Donz\u0113 un vi\u0146as v\u012bra Rihen\u0113. \u0160aj\u0101 laik\u0101 vi\u0146\u0161 bie\u017ei dev\u0101s ce\u013cojumos uz It\u0101liju, Par\u012bzi, Provansi, Bale\u0101ru sal\u0101m, Markgr\u0101flerlandi un San Nazzaro Ti\u010d\u012bno, kur gleznoja daudzas ainavas, tostarp B\u0101zeles re\u0123ion\u0101.\nVi\u0146\u0161 tika apglab\u0101ts blakus savai ilggad\u0113jai draudzenei Hel\u0113nai Jeclerei H\u0113rnli kaps\u0113t\u0101 Rih\u0113n\u0101. \u017dans \u017daks Li\u0161ers (Jean-Jacques L\u00fcscher) bija vi\u0146a cien\u012bjam\u0101 drauga m\u0101kslinieka Numa Donz\u0113 nekrologa autors.","link":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/c\/makslinieki\/numa-donze-lv\/","name":"Numa Donz\u00e9","slug":"numa-donze-lv","taxonomy":"product_cat","parent":1865,"meta":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product_cat\/9273","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product_cat"}],"about":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/taxonomies\/product_cat"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product_cat\/1865"}],"wp:post_type":[{"href":"https:\/\/collection.galerie-gerdes.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/product?product_cat=9273"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}